AIZUPES – OGRES MEŽA TEHNIKUMA VĒSTURE

Kurzemē, Tukuma apriņķī, Aizupes muižas ēkās, kuras līdz 1939.gadam bija barona Hāna īpašumā, pēc kara, 1945.gadā savu darbību sāka Aizupes meža tehnikums

1939.gadā uz bijušās Cīravas meža skolas bāzes tiek nodibināta Aizupes meža skola ar divgadīgu apmācību laiku – ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta 1939.gada 23,decembra rīkojumu Nr.30970. Cīravas mežsaimniecības skolu pārceļ caur Valtaiķiem uz Aizupi. Par skolas priekšnieku tiek nozīmēts Jānis Danenbergs, kurš jau strādāja Cīravā. Ar 1940.gada 20.aprīli par skolas priekšnieku un vienlaicīgi arī par Aizupes virsmežzini strādā Jānis Aizupe. Laikā līdz 1944.gadam to absolvēja 83 audzēkņi. No 1941.gada 16.janvāra par skolas priekšnieku un virsmežzini strādā Žanis Sūna.

1945.gadā ar PSRS Tautas Komisāru Padomes 1945.gada 2.oktobra lēmumu nr. 14536 un Latvijas PSR Mežrūpniecības tautas komisariāta 1945.gada 11.oktobra pavēli Nr.596-x uz Aizupes meža skolas bāzes tiek nodibināts Aizupes meža tehnikums. Mācību sākums paredzēts 1945.gada 1.decembrī. Par tehnikuma direktoru tiek iecelts Žanis Sūna. Pirmie pasniedzēji tehnikumā bija – Alberts Jordāns-direktora vietnieks mācību darbā, Andrejs Pelšs-speciālo priekšmetu pasniedzējs, Anna Āboltiņa–valodu pasniedzēja, Otto Šlosbergs–ķīmijas pasniedzējs, Zenta Pelša–vēstures pasniedzēja, Nikolajs Kanševskis–fizkultūras un militārās apmācības pasniedzējs, Mārtiņš Skujenieks– saimniecības pārzinis.

Tehnikums bija izvietojies bijušajā Aizupes muižā Tukuma rajonā, kas celta 1828.gadā. To ieskauj skaists 14 ha liels parks, kas ir republikas nozīmes dabas aizsardzības objekts. Blakus muižas ēkai ir skaists dīķis. Rekonstruējot muižas saimniecības ēkas un izdarot to kapitālo remontu, tika izbūvēti vairāki moderni mācību kabineti un laboratorijas, traktoru garāža un kopmītnes. Tā, piemēram, bijusī pienotava un vairākas citas ēkas pārbūvētas par kopmītnēm. Baronu izbraucamo zirgu staļļa un ratnīcas vietā izveidoti fizikas, rasēšanas un vēstures kabineti. Muižkunga mājā, kurā bija arī Tiesas nams, izbūvēti pasniedzēju un darbinieku dzīvokļi.

Tehnikumā bija arī pašu darbinieku un audzēkņu spēkiem izbūvēts plašs stadions, ložu šautuve un sporta spēļu laukumi, kā arī stādaudzētava.

1945.gada 22.novembrī Aizupes meža tehnikuma pirmajā pedagogu padomes sēdē tiek uzņemti 92 audzēkņi mežsaimniecības specialitātē, kura darbojas arī pašlaik. 1948.gada 15.augustā tehnikumā ir pirmais izlaidums mežsaimniecības specialitātē, kurā mežkopja diplomu saņēma 79 absolventi. Laikā no 1966.gada līdz 1975.gadam tehnikumā audzēkņus gatavoja arī specialitātē “plānošana mežrūpniecības uzņēmumos”, kurā audzēkņus uzņēma ar vidusskolas izglītību un mācību laiks bija 1 gads 10 mēneši.

Sākot ar 1976./77.mācību gadu, tehnikumā noorganizēja mācības specialitātē “meža izstrādes tehnoloģija”, kur audzēkņus uzņēma ar 8-gadīgās skolas izglītību.

Kopš 1956.gada tehnikumā bija arī neklātienes nodaļa, kur uzņēma audzēkņus tikai “mežsaimniecības” specialitātē, bet, sākot ar 1984./85.mācību gadu, neklātienes nodaļā uzņem tikai ar vidējo izglītību. Ar 2008./2009.m.g. neklātienes nodaļa tiek slēgta pieprasījuma trūkuma dēļ.

1952.gadā likvidēja Cīravas mežsaimniecības skolu un daļu tās inventāra nodeva jaundibinātajam Aizupes meža tehnikumam.

1957.gadā pēc mežsaimniecības un mežrūpniecības apvienošanas likvidēja Ogres mežrūpniecības tehnikumu, kurš darbojās no 1941.gada 1.janvāra kā mežsaimniecības skola, bet no 1945.gada 1.decembra – kā tehnikums un sagatavoja tehniķus mežu izstrādāšanā un kokmateriālu pludināšanā. Audzēkņus, sākot no 2.kursa, pārcēla uz Aizupes meža tehnikumu.

Neskatoties uz to, ka tehnikuma pastāvēšanas laikā no 1945.gada līdz 1970.gadam, jau bija sagatavoti apmēram 1,5 tūkstotis mežsaimniecības speciālistu, bija skaidrs, ka līdzšinējā mācību materiālā bāze vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Un tā laikā no 1968. – 1970.gadam sākās mācību kompleksa projektēšana Ogrē.

Diemžēl, celtniecība ieilga un jauns posms tehnikuma vēsturē sākās ar 1985.gada rudeni, kad notika tā pārbāzēšana uz Ogri. Pamatojoties uz LPSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas 1985.gada 20.augusta rīkojumu Nr.231., Aizupes meža tehnikums ar 01.septembri darbu turpina Ogres rajonā Tīnūžu pagastā ar nosaukumu – Ogres Meža tehnikums.

Kas paveikts 26 gados tehnikuma darbības laikā Ogres pusē?

Ievērojami nostiprinājusies mācību - materiālā bāze. Izveidoti un bagātināti meža aizsardzības, informātikas, botānikas, augsnes mācības un ķīmijas, mežkopības, meža ekspluatācijas un daudzi citi kabineti. Ar Somijas Kuru meža koledžas palīdzību 90.gados iegādāts meža pievedējtraktors “Valmet” un citi mehānismi, bet 2011.gada vasarā ERAF ietvaros tika iegādātas 2 jaunas meža tehnikas vienības – harvesters un forvarders. Tiesa gan – somu dāvātais Walmet pašlaik savu darba mūžu jau godam nokalpojis. Apmācības vajadzībām motorzāģu vadītājiem no Valsts meža dienesta un, sākot ar 2000.gadu no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, tehnikums saņem zināmu cirsmu fondu.

2008.gadā tehnikuma mācību korpusa ēkai tiek uzlikts jaunas konstrukcijas jumts un veiktas daudzu kabinetu rekonstrukcijas.

2010.gadā ERAF ietvaros mācību korpusa ēkai tika veikta logu nomaiņa un iesākti ēkas siltināšanas darbi.

Praktiskās apmācības bāzes uzlabošanai ar Zemkopības ministrijas atbalstu 2004.gadā tehnikuma rīcībā tiek nodoti 2391,03 ha valsts meži Birzgales un Ķeguma pagastā.

Sakarā ar privāto mežu apsaimniekošanas vajadzībām un pieprasījumu pēc zāģētavu speciālistiem, tehnikumā uzcelta viena kokzāģētava ar ripzāģi koksnes garenzāģēšanai “Laimet”-120 un otra zāģētavas ēka, kurā uzstādīts lentzāģis, telpa guļbūvju būvkonstrukciju sagatavošanai „Namdaru” apmācības procesā un telpas gatavai produkcijai.

No 1964.gada regulāri notiek tikšanās ar ārvalstu meža nozaru tehnikumiem un koledžām. Sākumā tie bija Lietuvas Kauņas meža tehnikums un Igaunijas Luua meža tehnikums. 1994.gadā šai tradīcijai pievienojās Somijas Kuru meža koledža, bet 2 gadus vēlāk Zviedrijas Osbijas meža koledža. Koledžu labākie audzēkņi sacentās specializētajā stafetē, darbā ar motorzāģiem, pievedējtraktoriem un dažādos sporta veidos.

Laikā no 1995. – 2007.gadam tehnikuma audzēkņi un darbinieki gūst labus panākumus arī katru gadu piedaloties Eiropas mežu darbinieku sacensībās biatlonā kādā no Eiropas valstīm.

Tehnikuma Neklātienes nodaļā ilgus gadus izglītību ieguva nozarē strādājošie praktiķi, bet notika arī citās lauku nozarēs strādājošo pārkvalifikācija. Neklātienes nodaļu šajos gados beiguši pavisam 896 neklātnieki. 2007.gadā bija pēdējās neklātienes nodaļas grupas izlaidums.

Laikā no 1945.gada līdz 2011.gadam specialitāšu skaits nav bijis liels, jo tie gatavoti galvenokārt vienai nozarei:

1. Mežsaimniecība - 3065 absolventi;

2. Meža izstrādes tehnoloģija - 499 absolventi (līdz 2005.g.);

3. Plānošana mežrūpniecības uzņēmumos - 92 absolventi;

4. Mežsaimniecības tehnikas mehanizācija – 133 absolventi;

5. Mežkopji – strādnieki - 41 absolventi (līdz 2006.g.);

6. Koku ēku celtnieki - 139 absolventi;

7. Saimniecības vadīšana - 88 absolventi (pirmais izlaidums - 2006.g.).

Ar 2002.gadu pēc Darba devēju pieprasījuma tiek apvienotas „Mežsaimniecības” un „Meža izstrādes tehnoloģijas” izglītības programmas vienā programmā – „Mežsaimniecība” ar kvalifikāciju „mežsaimniecības tehniķis”.

Pavisam tehnikuma dienas nodaļu absolvējuši 4057 cilvēki. Interese par minētajām specialitātēm dažādos gados bijusi atšķirīga.

Sakarā ar jauno tehnikuma uzcelšanu Ogrē 1985.gadā, bija ievērojama mācību bāzes un sadzīves apstākļu uzlabošanās, kā arī tehnikuma izvietojums republikas centrā, radīja vislielāko interesi 80-gadu beigās un 90-gadu pirmajā pusē.

Pēdējos 10 gados, notiekot nozares vairākkārtīgai reorganizācijai un štatu vietu samazināšanai, interese par vecajām specialitātēm samazinās. Tāpēc tehnikumā tika domāts par jaunu izglītības programmu atvēršanu jau 2001./2002.mācību gadā, piemēram, komerczinības mežsaimniecībā, meža izstrādes tehnoloģija ar kokapstrādes pamatiem (kuras gan netika atvērtas pieprasījuma trūkuma dēļ), koka ēku celtnieks ar specializāciju guļbūvēs, pievedējtraktora operators u.c. Ar 2002.gadu ir izveidota mācību programma “Saimniecības vadīšana”, kurā izglītību pārsvarā apgūst meitenes.

Ar 2010./2011.m.g. ESF ietvaros tiek atvērta jauna izglītības programma vidusskolu absolvējošajiem jauniešiem līdz 26 gadu vecumam „Mežsaimniecības tehnika”, kvalifikācija „Meža mašīnu operators”, ar mācību ilgumu 1,5 gads. Ar 2011./2012.m.g.bija plānota uzņemšana tādā pašā valsts budžeta izglītības programmā arī 9.klašu izglītību ieguvušajiem jauniešiem.

Tehnikumā darbojās daudzi priekšmetu pulciņi, kas regulāri piesaistīja daudzus audzēkņus, kā, piemēram, “orientēšanās”, “šaušanas un medību”, “volejbola un basketbola”, “informātikas”, “dabas un meža aizsardzības”, “meža ķīmijas”, “svešvalodu”, “fizikas-elektronikas” u.c.

Tehnikumam šo 26 gadu laikā kopš bijām Ogrē, ļoti bieži ir nomainījušās augstākstāvošās pārvaldošās organizācijas:

- Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas LPSR Augstākās un vidējās speciālās

izglītības ministriju pārdēvēja par Tautas izglītības ministriju, vēlāk par Izglītības ministriju;

- LR Ministru Padomes 1993.gada 23.marta lēmums nr.147 ”Par Ogres meža

tehnikumu” paredz nodot tehnikumu Meža ministrijas pakļautībā ar 1993.gada 1.maiju;

- LR MK ar 1993.gada 3.augusta sēdes protokolu Nr.1. noteica, ka ar

1993.gada 1.septembri uz Meža ministrijas bāzes Zemkopības ministrijas sastāvā tiek izveidota patstāvīga mežsaimniecības nozares pārvaldes institūcija ar juridiskas personas tiesībām – Valsts meža dienests;

- 1997.gada 6.maijā Valsts meža dienests nodod Zemkopības ministrijas

Augstākās un vidējās profesionālās izglītības departamentam Ogres meža tehnikumu.

- ar 2004.gada 1.jūliju Zemkopības ministrija tehnikumu nodod Izglītības un

zinātnes ministrijas pārziņā.

REORGANIZĀCIJA!!! – pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas 2011.gada 1.martā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.87 „Par Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma un Ogres Profesionālās vidusskolas reorganizāciju un Ogres Valsts tehnikuma izveidi” ar 2011.gada 1.septembri.

Aizupes – Ogres meža tehnikumu ir vadījuši direktori – 1945. – 2010.gads

1. ŽANIS SŪNA. Strādāja tehnikumā no 1945. – 1949.g., par direktoru no 1945. – 1948.g.

2. KĀRLIS BĒRZIŅŠ. Strādāja tehnikumā par direktoru no 1948. – 1951.g.

3. JĀNIS KRIŽUS. Strādāja tehnikumā par direktoru no 1951. – 1967.g.

4. ANDRIS INSBERGS. Strādāja tehnikumā no 1956.g.; bija direktors no 1967. – 1975.g., līdz 1979.-1996.g.-neklātienes nodaļas vadītājs, direktora vietnieks praktiskajā apmācībā, skolotājs;

5. GUNĀRS VELDRE. Strādāja tehnikumā no 1962.g., bija direktors no 1975. – 1981.g., no 1981.-1989.g.-direktora vietnieks mācību darbā, skolotājs, līdz 2000.g.-skolotājs;

6. MODRIS GRANTIŅŠ. Strādāja tehnikumā no 1980.g., par direktoru strādāja no 1981.g.- 24.10.2010.g., skolotājs;

Aizupes meža tehnikuma pārcelšanu uz Ogres rajonu vadīja direktors Modris Grantiņš, kurš beidza pildīt savus amata pienākumus 2010.gada 24.oktobrī, traģiski ejot bojā satiksmes negadījumā.

Ogres Meža tehnikuma direktors Modris Grantiņš;

Papildināja – vecākā lietvede Violeta Ozola