Latvijas mežsaimniecības izglītības līkločos

Mēs apzināmies, ka esam tikai ķēdes posms pārsimt gadu garajā - tik sarežģītajā, mainīgajā Latvijas mežinieku izglītības ceļā. Šobrīd esam vienīgie, kas apgūst mežsaimnieku vidējo profesionālo izglītību - vienkārši tehnikumā...

Mežizglītības pirmsākumi Latvijā līdz Latvijas Republikas nodibināšanai

Saglabājušās visai neskaidras liecības par pirmo meža mācību iestādi Latvijā - Rīgas meža skolu.

1810. gada sākumā Rīgas meža skolu pievienoja grāfa Orlova 1808. gadā, Pēterburgā, Jelagina salā , nodibinātajam Praktiski teorētiskajam meža institūtam. Rīgas meža skola līdz tam atradās Igaunijas un Vidzemes oberforstmeistera fon Blūma pārziņā . Nav ziņu par Rīgas meža skolas atrašanās vietu, dibināšanas gadu, pasniedzējiem un audzēkņiem. Iespējams, ka Rīgas meža skola dibināta, pamatojoties uz 1802. gada “Nolikumu par mežiem”, vai arī tā izveidojās uz Katrīnas II dibinātā Rīgas navigācijas skolas pamata.

“Nolikumā par mežiem” Mežu departamentam bija uzdots dibināt meža skolas. Savukārt, pie Jūras kadetu korpusa atvēra forstmeistaru klasi, jo kuģu būvei Krievijā bija nepieciešami kvalitatīvi kokmateriāli. Tādā veidā navigācija bija saistīta ar meža audzēšanu. Komisija, kura 1833. gada 29. jūlijā bija nodibināta Kurzemes guberņas mežu apsaimniekošanas uzlabošanai, savā iesniegumā Valsts īpašumu departamentam ieteica nodibināt Jelgavas cildenajā ģimnāzijā klasi, kurā tiktu gatavoti meža mērnieki un mežziņi. 1835. gadā, pēc 1834.g. 6. jūlijā cara apstiprinātā Valsts padomes iesnieguma, Jelgavas cildenajā ģimnāzijā nodibināja divas meža klases.

1843. gadā meža klases pārvērta par meža nodaļu, kura pastāvēja līdz 1863. gadam.

Meža nodaļas likvidēšanas laiks sakrita ar Rīgas politehniskā institūta nodibināšanu 1863. gadā. Mācītu mežkopju trūkumu centās kompensēt, lasot samērā plašu meža zinību kursu Rīgas politehniskā institūta agronomijas nodaļā.

Līdz Pirmajam pasaules karam meži Vidzemē lielākoties atradās muižu īpašumā, tās arī rūpējās par uzraudzību un apsaimniekošanu. XIX - XX gs. mijā Latvijas ziemeļaustrumos Vijciemā sāka darbu pirmā pirmā mežsaimniecības skola Baltijā., ko uzturēja par muižnieku līdzekļiem. 1899.gadā uzcēla medību māju, kas nodega 1905.gada revolūcijas laikā. Tanī vietā 1907.gadā uzcēla jaunu mūra ēku - medību pili, kas saglabājusies vēl šodien un restaurēta 1989. gadā. 1906. gadā Vijciema mežsaimniecības skolu slēdza un tās darbību atjaunoja 1910. gadā . Pirmā pasaules kara laikā skola beidza pastāvēt.

Līdz Latvijas Republikas nodibināšanai mežkopjus ar augstāko izglītību sagatavoja Vācijas un Krievijas augstskolas.

1918. – 1945.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas lielākā daļa mežu agrārreformas gaitā nonāca valsts īpašumā. Mežu pārraudzībā strādāja mežsargi, virsmežsargi, mežziņi un virsmežziņi. Pat augstāka līmeņa darbiniekiem bieži trūka speciālās izglītības, mežsargi un virsmežsargi pārsvarā bija praktiķi. Meža darbinieku izglītošanai izveidoja vairākas meža skolas.

Cīravas divgadīgā meža skola Cīravas pilī tika atvērta 1922. gada 14. oktobrī. Bijušās muižas centrs tika nodots Meža skolai un virsmežniecībai.

1926./27. gadā te uzsāka darbu Cīravas mežsaimniecības vidusskola ar vidējo izglītību. Cīravas mežsaimniecības vidusskolas pārveidošana 1926. gadā par vidējās izglītības mācības iestādi mežziņu sagatavošanai netieši gatavoja pamatu Latvijas Universitātes mežkopības nodaļas slēgšanai. Cīravas mežsaimniecības vidusskola, kura bija iecerēta kā četrgadīga mācību iestāde, drīz gan tika pārveidota par zemāka tipa meža skolu mežsargu sagatavošanai. 1928. gadā Cīravas mežsaimniecības vidusskola tika slēgta. Līdz 1951. gadam Cīravas pilī turpināja darboties Cīravas divgadīgā meža skola, pēc tam - Cīravas Lauksaimniecības arodskola.

Raiskuma mežsaimniecības skola dibināta 1929. gadā. Raiskuma mežsaimniecības skola darbību pārtrauca Otrā Pasaules kara laikā. 1957. gadā Raiskuma mežsaimniecības skola pārdēvēta par Raiskuma tehnisko meža skolu.

1935. gadā Viļakā atklāja kursus mežsaimniekiem, Viļakas mežniecības skola darbu biedrības "Zvaigzne" mājā Viļakā uzsāka 1935.gada 2.decembrī, bet 1938.gada 31.oktobrī Viļakas viengadīgā mežsaimniecības skola tiek pārcelta uz Lubānu un pārveidota par divgadīgo. Skola gatavoja zemākā līmeņa darbinieku.

Lubānas mežsaimniecības skola pēc 1944. gada darbu vairs neturpināja, tomēr tā deva savu ieguldījumu Latvijas mežu uzturēšanā un darbinieku izglītošanā. Tās beidzēju skaits piecos izlaidumos tuvojās pusotram simtam

Tukuma apriņķa Aizupes muižas ēkās, savu darbību sāka Aizupes Mežsaimniecības skola.

1945. – 1985.

Aizupe (1945. – 1985.)

Tehnikuma vēsture sākās Tukuma apriņķī, Kurzemē, Aizupes muižas ēkās 1945.gada 11.oktobrī.

1945. gada 11. oktobrī, kad toreizējā Tukuma apriņķī (tagad Kandavas novadā Kurzemē) bijušās Aizupes muižas pils kompleksā, kas līdz 1939. gadam bija barona Hāna īpašumā, tika nodibināts Aizupes meža tehnikums (AMT) ar 3 gadīgu apmācību programmu. 1948. gada 5. augustā tehnikumu pabeidza pirmie 79 jaunie mežsaimniecības speciālisti, iegūstot mežkopja kvalifikāciju.

1985. gada 1. septembrī meža tehnikums tehnikums no Aizupes tika pārcelts uz Ogri.

Ogre (1945. – 1959.)

Vienlaikus laika periodā no 1945. līdz 1959. gadam Ogrē pastāvēja meža (mežrūpniecības) tehnikums, kuru absolvējuši ap 550 audzēkņu. 1960.gadā tas tika pievienots Aizupes meža tehnikumam, bet Ogrē turpināja darboties Ogres meža tehniskā skola, kas mežu nozarei sagatavoja benzīnmotorzāģa vadītājus, atsveķotājus, bet pēc 1963. gada - meža darbu mehanizatorus (32. PPTS).

Ranka

Biržu Meža skola 1957.gadā tiek pārcelta uz Ranku. Rankas Meža skola atradās Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pakļautībā. Sākumā skola viengadīga, tajā kvalifikāciju papildināja mežsargi bez speciālās izglītības, bet ar labu darba pieredzi. 1959./60.m.g. skolu pārveidoja par divgadīgu, tajā uzņēma ar pabeigtu 7 klašu izglītību. Šajā laikā skolas prestižs bija augsts. Skolu tautā dēvēja par “mazo akadēmiju”. 1971.g. 15.aprīli skolas nosaukums – 13. Lauku profesionāli tehniskā skola. Turpinājās cieši sakari ar toreizējo LPSR Mežsaimniecības un Mežrūpniecības ministriju. Šajā laikā audzēkņi 3 gadu laikā ieguva profesiju un arī vispārējo vidējo izglītību. Skola sagatavoja mežsaimniecības meistarus, vēlāk mežkopjus mehanizatorus uc.

no 1985.

Ogre

1985.gadā no Aizupes uz Ogri tiek pārcelts Aizupes meža tehnikums. Ar nosaukumu Ogres Meža tehnikums tas turpina dzīvot līdz 2011.gadam, kad Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma un Ogres Profesionālās vidusskolas reorganizācijas rezultātā tiek radīts Ogres Valsts tehnikums.

Kopš 2011.gada Latvijā nav suverēnas mācību iestādes, kas sagatavotu vidējā līmeņa speciālistus tikai mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarēm un šajā ziņā turpinātu Latvijas mežsaimniecības skolu vēsturi.

Ieguldījumu Latvijas mežu nozares speciālistu apmācībai ir devušas arī :

Kalsnavas Eksperimentālā Mežsaimniecības vidusskola (01.09.1989.-31.08.1990.)
Kalsnavas Mežsaimniecības vidusskola (01.09.1990.-31.08.1993.)

SIA ''Kursu bāze'', dibināta 1966. gadā Ogrē kā valsts meža nozares mācību centrs. Mācību iestādē ir plašas mācību klases, laboratorijas, tehnikas remontzona un mācību procesiem nepieciešamais materiāli tehniskais nodrošinājums.

*Lūgums katram, kura rīcībā ir precizējoši dati par skolu likteņiem, rakstīt mums.